Šo vēlētos iezīmēt kā tendenci #1, jo pastāvēs, kas pielāgosies un ne vienmēr var paspēt visu reizē. Google tendences daudz pasaka priekšā. Meklētākās receptes Latvijā – gaileņu mērcei un kabaču pagatavošanai. Populārākais “How to..” ASV – kā nogriezt vīrietim matus mājas apstākļos. Uzņēmumiem atliek pielāgoties šajā “vājprāta” laikmetā, kad pasaulē pāris cilvēku ir parūpējušies par viltus ziņu izplatīšanu. Sabiedrības šķelšanās, aizdomas un neesošā saskatīšana. Pagaidām ir arī labās ziņas – palielinās uzticība uzņēmumiem, un tas būtu jāizmanto, arī radot saturu. Kādas tad ir galvenās haosa iezīmes? Proti, tā ir dinamiskāka un neparedzamāka patērētāju uzvedība. Savukārt pandēmija ir paātrinājusi pašreizējās izmaiņas uzvedībā un cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, lai orientētos izvēles sarežģītībā. Klienti vēlas atvērtu un pieejamu digitālo pasauli un tam nepieciešama atbilstoša komunikācija, respektējot privātumu, kā arī nodrošinot attālināto vai hibrīdo komunikācijas formu.

Pasaulē valdošās situācijas dēļ arī uzņēmumu mārketinga komunikācija šobrīd līdzinās klasiskai krīzes komunikācijai, kurā atslēgas vārdi veiksmīgākam rezultātam ir  atzīšana, atvainošanās un darbība. Jāatceras, ka vienmēr un visur pirmās 24 stundas pēc kārtējām izmaiņām ir kritiskas, jo ikviens uzņēmums ir daļa no lielās krīzes. Tātad, katra mājsaimniecība vai uzņēmums ir kā centrālais informācijas devējs. Šis ir viegli salasāmu instrukciju un infografiku laikmets. Tikai daži padomi veiksmīgākai komunikācijai – vienmēr atzīt, kam uzņēmums ir vai nav atvērts. Ja kādam piekļuve liegta, tad ir taču iespēja sniegt informāciju par alternatīvām. Tas noteikti veicinās pozitīvāku komunikāciju. Svarīgi uztvert sevi kā daļu no krīzes, tas nozīmē, ka klienti ir jānodrošina ar informāciju, bet instrukciju veidā. Nederēs saites uz kārtējiem MK noteikumiem. Uzņēmumam saistošā informācija jāvienkāršo klientam saprotamā valodā. Protams, lietojot nepieciešamās atsauces. Jāpiebilst, ka tas jādara ātri, jo klienti ilgi negaidīs.

Tas nozīmē, ka (bez iepriekš veiktajām darbībām) ir nepieciešama to pastiprināšana jeb intensitāte dažādos kanālos, īpašu uzmanību pievēršot laika zonām, ja uzņēmums darbojas starptautiskos tirgos. Būtībā tas ir darbs un reaģēšana 24/7 sadarbībā ar partneriem, darbiniekiem, influenceriem, nodrošinot savstarpēju atbalstu un nepieciešamības gadījumā aizstāvību. Vienmēr komunikācijā jāatceras par sīpola metodi, proti, mēs komunicējam no organizācijas iekšējās vides uz ārējo, prioritāri sašķirojot mērķauditoriju.

Tā ietver ātru un uzticamu zīmolu vērtību nodošanu. Arī reklāmā. “Cilvēki uzticas reklāmām, kas runā par vērtībām, nevis produktiem,” tā atklāj Nielsen jaunākais globālais pētījums. Šis aspekts ir cieši saistīts ar uzticēšanos, kas savukārt ietekmē lojalitāti. Svarīgi piebilst, ka kopsolī ar vērtību nodošanu pastāv arī humors. Vēl jāpiebilst, ka integrētā mārketinga komunikācija ir klātesoša visās mārketinga piltuves sadaļās. Paturpinot Nielsen izpētīto: “Patērētāji visvairāk interesējas par reklāmām, kurās ietverts humors (49 %), ģimene (47 %) un vērtības (43 %), nevis par slavenību vai sportistu atbalstītiem produktiem, kas ieguvuši viszemāko novērtējumu uzticības ziņā.” Dati liek aizdomāties par influenceriem. Saskaņā ar Nielsen: “Tikai 23% cilvēku uzticas ietekmētāju reklāmām.”  Vairāk rakstā šeit.

Ja pērnā gada nogalē minējām tendenci, ka zīmoli arvien vairāk runā par “kutelīgām” tēmām, tad šobrīd jāsaka, tie nereti ir spiesti runāt un pat nevar izvairīties no dažādām sasāpējušām ziņām valdošās situācijas dēļ, kas, protams, var izraisīt konkrētas klientu reakcijas: sašutumu, agresiju, dusmas vai arī sapratni. Tā ir nemitīga skaidrošana, savas nostājas paušana vai klusēšana, kas arī var izraisīt reakcijas. Tas arī prasa nemitīgu analīzi, monitoringu un atbildes uz jautājumiem. Uzņēmumi piedalās procesos, bet ir ieteikums to darīt stratēģiski uzmanīgi, izvairoties no manipulācijām. 

Aklums it visur. Ap 50% cilvēku izvēlas reklāmas bloķēšanu, kas apgrūtina mērķauditorijas sasniegšanu. Jau labu laiku talkā nāk PR u.c. tiešas vai netiešas pārdošanas veicināšanas aktivitātes. To apzinās arī konkurenti, tādēļ visa kā ir daudz un visur. Ieteikums aklumu “apkarot” radoši, komunicējot kopā ar sadarbības partneriem, nevalstisko sektoru, darbiniekiem, klientiem jeb, veidojot spēcīgāku “grupējumu”, apvienot spēkus. Īpaši iesakāms B2B sektorā, jo saturs vēl joprojām ir karalis, bet iesaiste - karaliene. Globālajā tirgū šis aspekts ir viena no galvenajām mārketinga stratēģijām.

Pagājušajā gadā runājām par influenceru ietekmes samazināšanos, kā arī mikroinfluenceru izmantošanu. Tomēr uzņēmumi tos izmanto, un izskatās, ka tas tā turpināsies. Izmaiņas veiktas arī normatīvajā regulējumā un influenceru uzraudzībā, kā dēļ ietekmētājiem pie saviem ierakstiem jānorāda #reklāma, #apmaksāts, #apmaksātasadarbība vai cits nepārprotams tēmturis. Plašāk šeit. Jāpiebilst, ka izmaiņas gaidāmas arī saistībā ar mākslīgā intelekta ieviešanu. Proti, gaidāma intensīvāka tehnoloģiju izmantošana - no influenceru identificēšanas līdz veiktspējas ietekmētāju mārketingam. 

Vēl paredzams, ka tiks atrastas arī alternatīvas trešo pušu sīkfailiem. Google paziņojis, ka trešās puses sīkfailu “nāve” ir atlikta līdz 2023. gadam, bet tas nenozīmē, ka uz sīkfailiem balstītas mērķauditorijas atlases stratēģijas ir mazāk steidzamas, jo jāņem vērā, ka patērētāji pieprasa lielāku privātuma aizsardzību un kontroli pār saviem datiem un tirgotājiem būs jāpielāgojas. Vairāk rakstā šeit.

Kā katru gadu, arī šoreiz ielūkosimies Deloitte globālā mārketinga tendenču 2022. gada apskatā, kas vēsta, ka aizvien vairāk organizāciju pārdomā visu - no produktu piegādes līdz darbinieku, klientu un sabiedrības iesaistei. Tas rezultātā ir autentiski iekļaujošs mārketings, kurā patērētāji vairāk iepērkas pie tiem zīmoliem, kas patiesi apņemas novērst sociālo nevienlīdzību. Ja runājam par sīkfailiem, tad Deloitte vēsta: “Strauji augošie uzņēmumi ne tikai apsteidz savus mazāk augošos konkurentus, pārejot uz pirmās puses datu stratēģiju, bet arī ievieš dinamisku radošo optimizāciju un programmatiskos multivides līdzekļus.” Vairums uzņēmumu plāno ieguldīt hibrīda komunikācijā, kas piedāvātu vairāk personalizācijas, ievērojami lielākas inovācijas un saziņas iespējas. Un, protams, svarīga klientu apkalpošana, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas. Vairāk par pētījumu šeit un šeit. 

Jā, ievērojami ir pavirzījusies balss meklēšanas attīstība, kā arī nekur neizpaliek lasāma satura svarīgums, bet pētījumi par to, ka cilvēki tomēr dod priekšroku vizuālam saturam nav apgāzti. Tādēļ jāpiebilst, ka vērtīgais saturs apvienojumā ar atbilstošu vizualizāciju un audio dos vēl lielāku efektu. Tie noteikti ir stāsti un uz sarunām / dialogu vērsts mārketings. Šis ir komentāru laikmets ar iesaisti dažādos kanālos, kas piemēroti katrai paaudzei. Vairākas papildu tendences rakstā šeit un šeit, kā arī šeit. Satura vizualizācijai varētu noderēt arī šis rīks: skaties šeit

Pasākumi medijiem vairs nebūs tik izplatīti, kā arī paredzams, ka vairāk notiks virtuāli. Gaidāms, ka automatizācija kļūs par ikdienu, palielinoties tehnisko risinājumu izmantošanai. Paredzams, ka preses relīze un tās struktūra attīstīsies, padarot to funkcionāli lietojamāku medijiem. Globālajā tirgū jau sen tiek izmantota viena saite, kurā ietverta visa medijiem nepieciešamā informācija, atsakoties no e-pastiem ar gariem pavadtekstiem un vairākiem pielikumiem, ir konspektīvs teksts, tikai izceļot galvenos punktus. Paredzams, ka ziņu telpas turpinās kļūt mazākas, tāpēc PR aģentūrām būs jābūt ziņu starpniecēm. Mazliet plašāk šeit. Vēl paredzams, ka mediji vairāk paļausies uz publicētiem rakstiem un PR speciālisti izmantos arvien lielāku kanālu skaitu. 

Sociālie mediji, īpaši Twitter, joprojām būs viens no ātrākajiem veidiem, kā sasniegt masu medijus. Mazliet vairāk par PR tendencēm šeit. 

Tikmēr sabiedrība turpinās komunicēt “burbuļos” (vairāk rakstā šeit) un slēgtās grupās, tādēļ uzņēmumiem arvien vairāk jādomā par to veidošanu, piedāvājot bagātīgu, vērtīgu un personalizētu saturu. Iespējams, ka šīs grupas arī saradīsies daudz par daudz, jo tāda tendence ir jau novērota, vismaz Latvijā, tādēļ atkal varētu iestāties aklums, kā jau noticis ar visu pārējo, kas tiek izmēģināts, un būs jādomā kas cits. Vēl jāpiebilst, ka viedokļu paušana, uzdodoties par ekspertiem, īpaši par “kutelīgām” tēmām, ir kā “šāviens kājā” sabiedrības šķelšanās un zemās komentāru kultūras dēļ, kas liek lielāku uzmanību pievērst reputācijas jautājumiem, atceroties par halo un ragu efektu šeit.

Pārdošanā paredzama intensīvāka tiešsaistes prezentāciju attīstība un hibrīdā komunikācija, protams, atkarībā no nozares un pārdodamā produkta. Neatsverams palīgs pārdošanā ir e-pasts, īpaši lojālajiem klientiem, tomēr paredzama lielāka šī mārketinga automatizācija, balstoties uz klientu uzvedību un vairāk integrējot sociālos medijus. Neatsverama loma pārdošanā ir personiskajiem zīmoliem, protams, tas arī atkarīgs no pārdodamā produkta un nozares, bet cilvēki vēlas autentiskumu. Vairāk par personiskajiem zīmoliem šeit.