Trīs pandēmijas gadi ir tuvinājuši mūs virtuālajai pasaulei, kas nenoliedzami ienākusi arī zīmolu mārketinga stratēģijās. Interaktīvais saturs sociālajos medijos ir ne tikai visbiežāk izmantotais, bet arī visefektīvākais. „Wix” aptauja, kurā piedalījušies 1600 mārketinga speciālistu vēsta:  „45% norādīja, ka interaktīvais saturs ir tas satura veids, ko viņi sociālajos medijos izmanto visbiežāk, un 77% teica, ka tas ir visefektīvākais.” Turklāt interaktīvais saturs piesaista vairāk skatījumu un palielina laiku, ko mērķauditorija pie ierakstiem pavada. Populārākie interaktīvā satura piemēri, kurus būtu vērts iekļaut 2023. gada mārketinga stratēģijās: spēles, viktorīnas, dažādi kalkulatori un aptaujas, virtuālā realitāte, dinamiskas prezentācijas, izskaidrojoši video un simulācijas, programmatūras demonstrācija, attēlu slīdņi, interaktīvas kartes un infografika.

Kurš gan nav paspēlējies ar mākslīgā intelekta iespējām! Būtiski: esam jau tik tuvu, ka ir prognozējamas pat kampaņas, kas tiks vadītas, pamatojoties mākslīgā intelekta radošajā materiālā un saturā. „DALL·E 2” attēli jau pārpludinājuši sociālos medijus, un tas nozīmē, ka globālā mākslīgā intelekta īpatsvars mārketinga tirgū pieaugs. 

Paredzams, ka 2023. gada mārketinga komunikācijā daudz tiks ieguldīts tiešraides straumēšanā, jo īpaši „Twitter Spaces” un „Instagram Live Rooms”. Tā ir iespēja izzināt savu patērētāju, vākt atsauksmes un izprast noskaņojumu. Svarīgi, ka straumēšanai vajag maz aprīkojuma un tehnisko zināšanu, kā arī saturs ir formatējams citam kanālam un saturam. 

Ja runājam par video, paredzams, ka arī nākamgad uzņēmumi turpinās tajā ieguldīt, jo ir pierādījies, ka šāds saturs strādā uzmanības ekonomikas dēļ. Tas viss ir ciešā sazobē ar SEO taktikām. Tiek lēsts, ka 2023. gadā mārketinga speciālisti visvairāk naudas ieguldīs īsos videomateriālos, influenceru mārketingā un SEO. Blogošana nekur nepazudīs, jo tā ir cieši saistīta ar SEO. Tā nav novecojusi – tieši pretēji, darbojas efektīvi. „Hubspot” pētījumi liecina, ka lielākā daļa patērētāju blogus lasa pat vairākas reizes nedēļā un pēc tam, kad tos izlasījuši, kaut ko no zīmola ir iegādājušies. (Avots: šeit .) Vietnei vai tiešsaistes lapām blogi arī nodrošina patērētāju iesaisti un potenciālo reklāmguvumu. Tātad vietnēm ar spēcīgiem blogiem ir lielāks meklēšanas potenciāls. Ja SEO, tad arī veidojot saites, kā arī nodrošinot to rakstītajam saturam, attēliem un video – visam! Lieliski palīdz vēsturisko ierakstu atjaunināšana un optimizēšana. 

Lai nodrošinātu nevis kvantitāti, bet kvalitāti, stabilitāti un iekļaušanos influenceru pasaules struktūrā, paredzams, ka uzņēmumi ieguldīs ilgtermiņa partnerībā, izpētot, atlasot un savu preču vai pakalpojumu virzīšanā izmantojot stratēģiski atbilstošākos un efektīvākos partnerus. Iespējams, uzņēmumu izmantoto influenceru skaits samazināsies. Tātad vēlreiz – kvalitāte, ne kvantitāte. 

Šahafs Rodbergs, „Wix” mārketinga tendenču analītiķis, domā: „Mainās ne tikai ietekmētāju partnerība vien – šķiet, ka ietekmētāju mārketings maina mārketingu kopumā. Mārketinga sociālie kanāli mainās. Tie vai nu piesaista daļēji slavenus satura veidotājus, vai ļauj par uzņēmuma seju būt saviem iekšējiem satura veidotājiem.” Šie ietekmētāji atraduši nišu arī savā nozarē, tāpēc viņiem ir lielāka ietekme potenciālo klientu piesaistē, saziņā ar auditoriju un zīmola atpazīstamības veicināšanā. Tātad influenceru mārketings pārtop par kopīgu mārketinga taktiku. Vēl jāpiebilst: lai gan mikroinfluenceri, iespējams, netiek uzskatīti par tik ietekmīgiem, ja salīdzinām ar slavenībām, tomēr viņu auditorija, visticamāk, viņu viedoklim un ieteikumiem uzticas, tādēļ, plānojot stratēģiski un tos izmantojot, ilgtermiņā tas darbosies labāk.

Lietotāju radīts mārketings: atsauksmes, demonstrējumi, komentāri. Tas darbojas un potenciālos klientus ietekmē. Ir pat tādi uzņēmumi, kuri iegādājas kopienas uzņēmumus, piemēram, produktu pārvaldības uzņēmums „Pendo” šīgada sākumā iegādājās „Mind the Product” – kopienu, kurā ir vairāk nekā 300 000 produktu vadītāju, dizaineru un izstrādātāju. Kas stratēģiski būtu jādara, lai pie šīm grupām tiktu? Vajag draudzēties, atbalstīt, sponsorēt vai pat iegādāties. Tas jau ir parādījies, un šī tendence turpina attīstīties. Ne vienmēr saturu veido un izplata augsta līmeņa ietekmētāji – tie ir arī darbinieki, klienti un nozares eksperti.

Tas nozīmē sava satura izvietošanu ne tikai tradicionālajos medijos, bet arī pašu radītajos, ja vien mēs tos pēc definīcijas pilntiesīgi varam saukt par medijiem. Jāsaka gan, ka mediju vecmeistaru definīcijas jau labu laiku neatbilst realitātei un, visticamāk, tiks pilnveidotas. 

Vairāk: šeit 

„Tik Tok” turpina attīstīties, dominēt un sociālo mediju mārketingā ir liels spēlētājs. Sākotnēji uzņēmumi uz šo tendenci skatījās skeptiski, bet tagad redzams, ka arvien vairāk nopietnu zīmolu ir sākuši to lietot, meklē satura veidotājus, kā arī mēģina saturu veidot paši, turklāt ar neticamiem, pašiem pārsteidzošiem rezultātiem. 

Vērojama arī sociālo mediju decentralizācija, konkurences apstākļos mēģinot izveidojot šķietami unikālas, visaptverošas platformas. Kā lielisks piemērs minama vietne „Twitter”, kas noteikti ir atspoguļojusi arī sociālo mediju neaizsargātību. Viens gan ir skaidrs: klienti vairs nevēlas sadarboties ar tām platformām, kas mēģina saturu un datus pārspīlēti kontrolēt. Laiks rādīs, vai „Mastodon” aizstās „Twitter”, bet masveida tendence meklēt kaut ko godīgāku, caurskatāmāku sabiedrībā ir vērojama. Tiek izstrādātas arī citas lietotnes, piemēram, „BlueSky”, ko veido „Twitter” bijušais izpilddirektors Džeks Dorsijs. Paredzams, ka kaut kāda revolūcija būs. Jaunā sociālo mediju kultūra parāda koncentrēšanos nevis uz sekotāju skaitu, bet gan uz pašu saturu, kas vēl mudina zīmolus sadarboties ar ietekmētājiem un satura veidotājiem. Vērojama arī uzņēmumu koncentrēšanās uz konkrētām platformām, piemēram piecām vai tikai trijām. 

Vairāk: šeit 

Arī B2B mārketings ir un var būt radošs. Īpaši vērojams video satura pieaugums dažādos kanālos, lai skaidrotu, iepazīstinātu, pievērstu uzmanību. Jā, populārākie ir skaidrojošie video, kam seko sociālo mediju video un prezentācijas. Starp trim populārākajiem kanāliem ierindojas „YouTube”, „LinkedIn” un „Instagram”. Videomateriāliem noteikti ir svarīga loma B2B pārdošanas un mārketinga ciklā, it īpaši „LinkedIn”, kas klientiem ir kļuvusi par ietekmīgu saziņas platformu. Vēl jāpiebilst, ka „LinkedIn” ir lieliska vietne, kurā dalīties ar lietotāju radītu saturu, tādejādi panākot tik svarīgo mijiedarbību starp zīmolu, klientu, sadarbības partneriem un potenciālajiem klientiem. Svarīgi saziņā ar klientiem sociālajos tīklos dot arī uzticības artavu saviem darbiniekiem. Tas noteikti strādās jaudīgāk, īpaši B2B sektorā. Tāpat nedrīkst baidīties koplietot citu radīto saturu. Kopējo saturu veido pašu radītais, koplietotais, kā arī lietotāju veidotais. Tikai šie trīs elementi reizē var veidot mijiedarbību, veicināt sarunas un parādīt, ka uzņēmums ir ieinteresēts informācijas apmaiņā, ne tikai pārdošanā vien. 

Pašlaik ir redzams, ka visi zīmoli neizmanto stratēģisku mārketinga pieeju pašu izplatītajam saturam. Būtiski gan atcerēties, ka sabiedrība saturu vēlas un pat pieprasa. Stratēģiski to var izmantot visos mārketinga piltuves posmos. Svarīgi ir saturu radīt dažādās kopienās, piemēram slēgtās grupās, arī B2B mārketingā. Vēl būtiski ir atspoguļot zīmola vērtības, ētiku, sociālo korporatīvo atbildību, panākumus utt. Ne tikai vienkārši atspoguļot, bet ar piemēru parādīt, kādas darbības notiek. Piemēram, ja ir zaļā domāšana, der parādīt, kā uzņēmumā tā izpaužas. Tāpēc, ka cilvēki izvēlas zīmolus ar līdzīgu vērtību sistēmu. Lielāko daļu satura tālāk virza kopienas – tātad mēs tās radām, mijiedarbojamies, atbalstām un esam klātesoši. Saskaņā ar ikgadējo „Deloitte” pētījumu (šeit ) ir redzams, ka saturā tiks investēts vairāk, zīmoli veido partnerattiecības (ne tikai sponsorē). Tā saturs izskatās dabiskāk un vairāk līdzsvaroti, neliecinot tikai par pārdošanas mērķi. 

Klienti meklē zīmolos savu vērtību sistēmu. Ņemot vērā Ukrainas kara kontekstu, šī tendence ir tikai pastiprinājusies. Sabiedrība pat pieprasa zīmoliem paust savu nostāju, pozīciju. „Hubspot” vēsta: „50% Z paaudzes un 40% mileniāļu vēlas, lai sociālajos jautājumos uzņēmumi ieņem kādu nostāju, īpaši attiecībā pret rasu taisnīgumu, LGBTQ+ tiesībām, dzimumu nevienlīdzību un klimata pārmaiņām. Kad uzņēmumi par šiem jautājumiem iestājas, tas spēcīgi ietekmē pirkumu lēmumus.” (Avots: šeit )

Jāpiemin, ka pēdējos gados saskaņā ar „Edelman Trust Barometer” datiem (šeit) ir kritusies uzticība politiķiem, masu medijiem un PR speciālistiem, savukārt palielinājusies uzticība uzņēmējiem. Šī līkne gan pa gadiem mainās, bet kopējā tendence ir redzama. Korporatīvā sociālā atbildība ir brīvprātīga rīcība, filozofisks jēdziens, kas ir kā vērtību apliecinājums sabiedrībai. Viss šķiet vienkārši – vispirms tiek izvēlēti stratēģiski virzieni un tēmas, tad tie attīstīti komunikācijā. (Vairāk: šeit )

Arvien vairāk uzņēmumi sāk izmantot un tajos ir plaši pieejami pārdošanas automatizācijas rīki, proti, 2023. gads paredz lielāku pāreju uz signālu mārketingu, izmantojot tos CRM, sociālajos medijos, reklāmā, e-pasta mārketingā vai pirkumu pārvaldībā. Tādējādi ir vieglāk paredzēt, ko klienti vēlas, vēlāk to ievadot automatizētos procesos, tirgošanos un pirkšanu atvieglojot abām iesaistītajām pusēm. Tas noteikti ir jauns digitālās domāšanas veids un personalizēti, tehniski balstīts mārketings. Šo ceļu jau ir sākuši „Google Ads”, kā arī „Facebook” un citi sociālie kanāli. Pagaidām vismodernākais zināmais rīks, kas varētu palīdzēt tirgotājiem pārdošanu automatizēt, ir GPT-4 (ģeneratīvais iepriekš mācītais transformators). Tas ir „OpenAl” izstrādāts dziļās mācīšanas modelis, īpaši mācīts izmantot saturu tiešsaistē. Domāts jautājumu, atbilžu un teksta apkopošanai, mašīntulkošanai, klasifikācijai, koda ģenerēšanai un sarunu AI. Tās noteikti ir jaunas iespējas tirgotājiem. Vairāk: šeit 

Savukārt sociālajos medijos turpinās attīstīties e-komercija. „Patērētāji vēlas ar zīmoliem sazināties, izmantojot DM, jo īpaši “Mileniāļi” un Z paaudze.” „HubSpot” 2022. gada patērētāju rīcības tendenču apskatē konstatēts, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 20% Z paaudzes un gandrīz 25% mileniāļu ar zīmolu ir sazinājušies sociālajos medijos, lai saņemtu klientu apkalpošanu.” Svarīgi arī neaizmirst par mobilo optimizāciju. (Vairāk: šeit ) 

Vēl par pārdošanas tendencēm: šeit , šeit un šeit 

Šeit vairāk par tendencēm stāsta „Google” eksperti (šeit), prognozējot iekļaujošāku mediju plānošanu, reklamēšanu ar mērķi, privātuma politiku, Z paaudzes interneta iekarošanu u.c. tendences. Speciālisti lēš, ka atgriezīsies arī pieredzē balstīts mārketings, jo tādas kampaņas ļauj auditorijai iesaistīties. Mārketinga saturā strauji pieaug gadījumu izpēte, lai potenciālo pircēju pārliecinātu pēc iespējas ātrāk.

2023. gadā mākslīgajam intelektam būs galvenā loma arī sabiedrisko attiecību nozarē. Ar Al var uzlabot satura ranžēšanu, izmantojot SEO optimizāciju un uzlabojot auditorijas personalizēšanu. Tas arī palīdzēs efektīvāk izsekot līdzi plašsaziņas līdzekļiem un aprēķināt auditorijas reakciju. Nākotnē mākslīgais intelekts varēs mūsu vietā rakstīt, tostarp preses relīzes, varēs runu pārvērst tekstā vai tekstu runā, tulkot, identificēt piemērotākos influencerus utt. Jau tagad mijiedarbībai ar auditoriju tiek izmantoti tērzēšanas roboti, kas, paredzams, paliks stabili PR speciālistu palīgi.

Arī 2023. gadā paredzams, ka podkāsti zels un plauks (gan audio, gan video formā). Svarīgi, ka tos var izmantot arī krīzes komunikācijā, integrējot kā papildu klausāmo saturu medijiem, tajos izplatot paziņojumus presei utt. 

Visticamāk, turpināsies arī zīmola tēla un reputācijas uzlabojumi, izmantojot sociālos medijus. Tie turpinās palīdzēt zīmoliem pārvaldīt PR krīzi un neitralizēt negatīvo publicitāti. Paredzams arī tas, ka PR speciālisti kontaktu veidošanai vairāk izmantos platformu „LinkedIn”. 

Kopumā PR tāpat kā mārketingā paredzama interaktīva satura izmantošana, kā arī cieša sadarbība ar mārketinga un pārdošanas speciālistiem. Tātad darbs komandā. Interaktīvajam saturam joprojām būs nozīme PR nākotnē. Vairāk: šeit un šeit 

Iekšējā komunikācija kļuvusi par vēl svarīgāku funkciju gandrīz visās organizācijās pasaulē, un to īpaši veicinājuši pandēmijā piedzīvotie virtuālie apstākļi, kad gandrīz katra darbavieta tāda kļuva. Paredzams, ka 2023. gadā joprojām būs paaugstinātas bažas par individuālo darbinieku pieredzi, kā arī tiks ieviesti uzlaboti hibrīddarba modeļi, kas palīdzēs koncentrēties jaunas iekšējās komunikācijas vides izveidei nākotnē. Vairāk: šeit 

Vēl dažas atziņas nākamajam gadam – iekšējās komunikācijas kontekstā izpilddirektori par prioritāti izvirza saziņu un uzņemas vadošo lomu, saziņa kļūst tūlītējāka un personiskāka nekā jebkad agrāk, iekšējā komunikācija virzās uz daudzkanālu pieeju un darbinieku sasniegšanu tur, kur viņi atrodas, e-pasts joprojām ir svarīgs iekšējās komunikācijas stratēģiskais kanāls, IC stratēģiski izmanto iekšējos ietekmētājus, iekšējie komunikatori mācās laiku pa laikam nospiest sakaru „pauzes” pogu, un jauni dialoga formāti izlīdzina hierarhijas jaunajā darba pasaulē. Tātad autentiskums, atbilstība un pareizie kanāli ir veiksmīgas komunikācijas stratēģijas atslēga. Vairāk: šeit 

„Envato” vadošie nozares eksperti apkopojuši un kā nozīmīgākās zīmolvedības tendences 2023. gadam min drosmīgu nostalģiju, spēcīgu krāsu izmantošanu, dizaina robežu virzīšanu, ekozīmolvedību, animētus logotipus, izteikumu tipogrāfiju, cilvēciskotus zīmolus, popkultūras ietekmi un retrokolāžas. Vairāk: šeit un šeit