• Mācīties – gatavoties

• Organizēt mediju treniņus, simulācijas

• Uzklausīt ekspertus

• Novērst lēmumu haotismu

• Izmantot mediāciju

• Piedalīties riska un krīzes komunikācijas plānošanā

• Definēt, kādi ir krīzes komunikācijas mērķi (tie jānodod mērķauditorijai)

• Runas personas var būt vairākas,  nosakot katrai kompetenci un pienākumus

• Nekavējoša reakcija

• Ja ziepes lielas, runā vadītājs 

• Sniegt juridiski korektu informāciju

• Raidīt informāciju jebkurā krīzes fāzē

• Informācija -  skaidra, saprotama un vērsta caur tuvākajiem saziņas kanāliem

• Vadīties pēc risku un krīzes komunikācijas plāniem

• Komunikācija – caurspīdīga un bez haotisma, godīga, atklāta

• Reaģēšanas stratēģija ietver problēmas risināšanu, upuru noskaidrošanu un palīdzību, saziņu ar darbiniekiem un pārējo auditoriju (sīpola metodes princips – komunicēšana notiek kārtās: jo tuvāk centram,  jo intensīvāka un ātrāka komunikācija)

• Jau sākumā tiek izteikta izrādīta empātija un gādība (tas liek auditorijai vairāk un ar iejūtību uztvert ziņojumu)

• Uzņēmums dalās ar auditoriju neērtībās,  komunicē,  ir informēts par notiekošo (vadītāji pēc iespējas atrodas notikuma vietā, nevis ir kapteiņi, kas pamet savu kuģi)

• Kļūdīties drīkst, bet, informējot auditoriju,  nepilnības tiek labotas un skaidrotas

Pēckrīzes fāzē

• Ir svarīgs krīzes novērtējums un iespējamo jauno risku un komunikācijas izvērtēšana

• Nenoliegt faktu

• Informācija  ir vērtīga un identificē galvenās stratēģijas rezultātus

• Saistoša, kas nosaka konkrētu rīcību

• Noteikums Nr.1. –  krīzes skartais uzņēmums vai institūcija ir pirmavots  (svarīgi nenokavēt un pasteigties pirmajiem)

• Informācija tiek regulāri atjaunota

• Informāciju izvieto mājaslapā, sociālajos tīklos un izsūta medijiem

• Tās ir arī videouzrunas (jāpieslēdz visi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, jāuzmanās no neatbilstoša fona)

• Uzņēmuma mājaslapā jau iepriekš ir sagatavotas “dark sites” (slēptās vietnes),  kas tiek aktivizētas krīzes brīdī

• Tas cilvēkiem radīs lielāku ticamību un būs daudz operatīvāk

• Neviens ziņojums nerada paniku 

• Jāsniedz rezumējoša informācija,  kas vairāk balstīta konkrētās instruktāžās

• Jāievēro cilvēktiesības un privātuma normas

• Jāizvairās no nepārdomātas runas brīvības

• Uzmanīgi ar embargo  (lūgumu medijiem informāciju nepublicēt pirms laika, ko nosaka “džentlmeņu vienošanās”)

• Tiek skaidrots,  ja ir liegts sniegt informāciju  (piemēram, vēl notiek apstākļu noskaidrošana),  bet ir jādod visa iespējamā fona informācija

• Runas persona strādā gan ar iekšējo, gan ārējo auditoriju

• Rada uzticību, prot komunicēt arī tad, ja ir bail

• Bailes, sāpes, ciešanas un nenoteiktība ir jāatzīst, bet ar nosacījumu,  ja tās ir patiesas emocijas

• Komunikabilitāte (komunikācija ir divvirzienu)

• Runātājs efektīvi mijiedarbojas ar auditoriju

• Ir zināšanas par attiecīgo nozari vai jomu (ārpus kompetences robežām labāk nekomentēt)

• Ir prasme uzstāties bez profesionālā žargona

• Rada harismu

• Ir atbilstoša, uzticama, profesionāla ķermeņa valoda un ārējais izskats,  kas papildina mijiedarbību ar auditoriju

• Auditorijas priekšā runā pārliecinoši, vada balsi, runā apzināti,  ietur nepieciešamās pauzes,  nelieto parazītvārdus

• Manieres atbilst vēstījumam

• Ir sapratne par ētiku

• Ir apņemšanās un centība