• Mācīties – gatavoties

• Organizēt mediju treniņus, simulācijas

• Uzklausīt ekspertus

• Novērst lēmumu haotismu

• Izmantot mediāciju

• Piedalīties riska un krīzes komunikācijas plānošanā

• Jādefinē, kādi ir krīzes komunikācijas mērķi (tie jānodod mērķauditorijai)

• Runas personas var būt vairākas, nosakot katrai kompetenci un pienākumus

• Nekavējoša reakcija

• Ja “ziepes lielas” – runā vadītājs

• Sniegt juridiski korektu informāciju

• Raidīt informāciju jebkurā krīzes fāzē

• Informācija - skaidra, saprotama un vērsta caur tuvākajiem saziņas kanāliem

• Vadīties pēc risku un krīzes komunikācijas plāniem

• Komunikācija – caurspīdīga un bez haotisma, godīga, atklāta

• Reaģēšanas stratēģija ietver problēmas risināšanu, upuru apzināšanu un palīdzības sniegšanu, saziņu ar darbiniekiem un pārējo auditoriju (sīpola metodes princips – komunicēšana notiek kārtās. Jo tuvāk centram, jo intensīvāka un ātrāka komunikācija)

• Jau sākumā tiek izteikta empātija un gādība (tas liek auditorijai vairāk un ar iejūtību uztvert ziņojumu)

• Uzņēmums dalās ar auditoriju neērtībās, komunicē, ir informēts par notiekošo (vadītāji, pēc iespējas, atrodas notikuma vietā, nevis ir kapteiņi, kas pamet savus kuģus)

• Kļūdīties drīkst, bet, informējot auditoriju, nepilnības tiek labotas un skaidrotas

Pēckrīzes fāzē

• Ir svarīgs krīzes novērtējums un iespējamo jauno risku un komunikācijas izvērtēšana

• Nenoliegt faktu

• Informācija ir vērtīga un identificē galvenās stratēģijas rezultātus

• Saistoša, kas nosaka konkrētu rīcību

• Noteikums Nr.1. – krīzes skartais uzņēmums vai institūcija ir pirmavots (svarīgi nenokavēt un pasteigties pirmajiem)

• Informācija tiek regulāri atjaunota

• Informāciju izvieto mājas lapā, sociālos tīklos un izsūta masu medijiem

• Tās ir arī video uzrunas (jāpieslēdz visi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, jāuzmanās no neatbilstoša fona)

• Uzņēmuma mājaslapā jau iepriekš ir sagatavotas “dark sites” (slēptās vietnes), kas tiek aktivizētas krīzes brīdī

• Tas cilvēkiem radīs lielāku ticamību un būs daudz operatīvāk

• Neviens ziņojums nerada paniku

• Jāsniedz rezumējoša informācija, kas vairāk balstīta konkrētās instruktāžās

• Jāievēro cilvēktiesības un privātuma normas

• Jāizvairās no nepārdomātas runas brīvības

• Uzmanīgi ar Embargo (lūgumu masu medijiem informāciju nepublicēt pirms noteiktā laika “džentlmeņu vienošanās”)

• Tiek skaidrots, ja ir liegts sniegt informāciju (piemēram, vēl notiek apstākļu noskaidrošana), bet ir jādod visa iespējamā fona informācija

• Runas persona strādā gan ar iekšējo, gan ārējo auditoriju

• Rada uzticību, prot komunicēt arī tad, ja ir bail

• Bailes, sāpes, ciešanas un nenoteiktība ir jāatzīst, bet pie nosacījuma, ja tās ir patiesas emocijas

• Komunikabilitāte (komunikācija ir divvirziena)

• Runātājs efektīvi mijiedarbojas ar auditoriju

• Ir zināšanas par attiecīgo nozari vai jomu (ārpus kompetences robežām labāk nekomentēt)

• Uzstāšanās prasmes bez profesionālā žargona

• Rada harizmu

• Ir atbilstoša, uzticama, profesionāla ķermeņa valoda un ārējais izskats, kas papildina mijiedarbību ar auditoriju

• Auditorijas priekšā runā pārliecinoši, vada balsi, runā apzināti, ietur nepieciešamās pauzes, nelieto parazītvārdus

• Manieres atbilst vēstījumam

• Ir sapratne par ētiku

• Ir apņemšanās un centība