Runājot par korporatīvo sociālo atbildību - jāpiemin, ka pēdējos gados saskaņā ar Edelman Trust Barometer datiem (šeit ) ir kritusies uzticība politiķiem, masu medijiem un PR speciālistiem, savukārt tā ir palielinājusies uzņēmējiem. Uzticības līkne gan pa gadiem mainās, bet kopējā tendence ir redzama. Vairākās auditorijās šo esmu minējusi kā uzņēmējiem izmantojamu faktoru, sakot, ka šis ir “pļaujas laiks”, ja tā drīkst izteikties. Te gan jāpiemin, ka korporatīvā sociālā atbildība ir brīvprātīga rīcība, filozofisks jēdziens, kas ir kā vērtību apliecinājums sabiedrībai. Viss šķiet vienkārši - tiek izvēlēti stratēģiskie virzieni un tēmas, tad tie attīstīti komunikācijā. Viens no piemēriem ir Dove, kurš jau vairāk nekā 20 gadus savā komunikācijā runā par pašapziņas jautājumiem. Ir radīts liels projektu “koks" ar daudzām apakšsadaļām (šeit ).

Te gan jāsaka vēl kāds aspekts – pirms Covid pandēmijas, kad aizsākās Black Lives Matter, bija vērojams, ka uzņēmumi ir vairāk sākuši runāt par “kutelīgām tēmām” un tās iekļaut savās korporatīvās sociālās atbildības stratēģijās (vairāk šeit). Pandēmijas laikā uzņēmumi bija spiesti runāt, jo bija jāpaziņo, kad veikals ir vai nav atvērts, kādi ir ierobežojumi, vienlaikus paužot, ko par to visu domā. Ukrainas kara laikā situācija pavisam cita – sabiedrība pieprasa, kāda ir pozīcija. Jāpiemin, ka “līferēšana” pa vidu netiek pieņemta. Ir skaidrs “par” vai “pret”. Neitrāla pozīcija tiek automātiski pieņemta kā “par” karu. Esam vērojuši, kā vairākiem zīmoliem ir “paslīdējusi kāja”, nespējot izlemt, iziet no Krievijas tirgus vai ne. Coca- Cola logotips nakts laikā tika sabiedrības “pārzīmēts”, aptraipot ar asinīm, kā rezultātā uzņēmums saprata, ka nav gatavs upurēt reputāciju. Ilgāk ar lēmuma pieņemšanu vilcinājās Nestle, un tas uzņēmumam ir maksājis dārgi. Vēl jau ir arī uzņēmumi, kas “uz papīra” ir Krieviju pametuši, bet patiesībā tur vēl darbojas. Sabiedrība vēro. Šī reakcijas pieprasīšana ir arī cieši saistīta ar paaudžu mārketingu. Proti, jaunākā paaudze vairāk pieprasa uz vērtībām balstītu saturu un vēlas autentiskumu. Sabiedrība gaida iesaisti, kā arī skaidri redz, vai korporatīvā sociālā atbildība tiek izmantota peļņas gūšanas nolūkos. Te jāatceras, ka korporatīvās sociālās atbildības mērķis nav tiešā pārdošana. 

Argumenti, kas nereti tiek izmantoti, lai attaisnotu korporatīvo sociālo atbildību ir morālie, ar fokusu uz attiecībām starp biznesu un plašāku sabiedrību, racionālie un ekonomiskie. Principā jāatceras, ka korporatīvās sociālās atbildības fokusu sākotnēji tomēr vajadzētu balstīt cilvēkos, planētas liktenī un tikai tad labumos. Te gan ir dzirdētas diskusijas, kas tad ir svarīgāk – planēta vai cilvēki? Bez planētas nebūtu cilvēku…

United Nations ir definējusi 17 ilgtspējas mērķus, starp kuriem ir ietverti tādi kā “nē” nabadzībai, badam, “jā” veselībai, labai izglītībai utt. (Vairāk šeit).

Svarīgāk ir saprast, kāpēc tiek darīts tas, ar ko tu šobrīd nodarbojies? Kāds ir ilgtspējas mērķis? Tad attiecīgi vieglāk izdomāt, ko varu darīt vairāk, savādāk vai pat pārtraukt. Minētā ilgtspējīgas attīstības mērķu programma 2030. gadam nosaka ambiciozu mērķi tiem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti kaut ko mainīt, rūpējoties par savu darbinieku fizisko un psiholoģisko labklājību. Daudz tiek runāts par veselīgu darbaspēka ekosistēmu, kas ir vadītāju izaicinājums. Minētais ir saistīts ar dažādības veicināšanu uzņēmumos, izmantojot efektīvu iekļaušanas politiku, darbinieku psiholoģiskās labklājības stiprināšanu un vides ilgtspējību kā transversālu asi visās uzņēmuma darbībās. (Vairāk rakstā šeit)

Globālais PR un komunikācijas modelis 2021. gadam ( šeit) definē PR un komunikācijas funkciju ceļvedi un pamatelementus, lai veicinātu tā ieguldījumu diferenciācijas, reputācijas, uzticības un sociālās leģitimitātes veidošanā. Modelī iekļauti pieci elementi, kas rada un aizsargā vērtības mūsdienu pasaulē, proti, sākotnēji ieteicams definēt un aktivizēt korporatīvo mērķi, tad veidot zīmola korporatīvo kultūru, pārvaldot reputāciju un tās riskus. Vadoties no minētā, loģiski pēc tam jāuzlabo komunikācija un jāmēra rezultāti.