Runājot par korporatīvo sociālo atbildību - jāpiemin, ka pēdējos gados, saskaņā ar Edelman Trust Barometer datiem (šeit ), ir kritusies uzticība politiķiem, masu medijiem un PR speciālistiem, savukārt tā ir palielinājusies uzņēmējiem. Uzticības līkne gan pa gadiem mainās, bet kopējā tendence ir redzama. Vairākās auditorijās šo esmu minējusi kā izmantojamu faktoru uzņēmējiem, sakot, ka šis ir “pļaujas laiks”, ja tā drīkst izteikties. Te gan jāpiemin, ka korporatīvā sociālā atbildība ir brīvprātīga rīcība, filozofisks jēdziens, kas ir kā vērtību apliecinājums sabiedrībai. Viss šķiet vienkārši - tiek izvēlēti stratēģiskie virzieni un tēmas, tad tie attīstīti komunikācijā. Viens no piemēriem Dove, kurš jau vairāk kā 20 gadus savā komunikācijā runā par pašapziņas jautājumiem. Ir radīts liels projektu “koks’ ar daudz apakšsadaļām (šeit ).

Te gan jāsaka vēl kāds aspekts – pirms Covid pandēmijas, kad aizsākās Black Lives Matter, bija vērojams, ka uzņēmumi ir vairāk sākuši runāt par “kutelīgām tēmām” un tās iekļaut savās korporatīvās sociālās atbildības stratēģijās (vairāk šeit). Pandēmijas laikā uzņēmumi bija spiesti runāt, jo bija jāpaziņo, kad veikals ir vai nav atvērts, kādi ir ierobežojumi, vienlaikus paužot, ko par to visu domā. Ukrainas kara laikā situācija pavisam cita – sabiedrība pieprasa, kāda ir pozīcija. Jāpiemin, ka “līferēšana” pa vidu netiek pieņemta. Ir skaidrs “par” vai “pret”. Neitrāla pozīcija tiek automātiski pieņemta kā “par” karu. Esam vērojuši, kā vairākiem zīmoliem ir “paslīdējusi kāja”, nespējot izlemt, iziet vai nē no Krievijas tirgus. Coca- Cola logotips nakts laikā tika sabiedrības “pārzīmēts”, aptraipot ar asinīm, kā rezultātā zīmols saprata, ka nav gatavs upurēt reputāciju. Ilgāk ar lēmuma pieņemšanu vilcinājās Nestle, kas uzņēmumam ir maksājis dārgi. Vēl jau ir arī uzņēmumi, kas “uz papīra” ir pametuši Krieviju, bet patiesībā tur vēl darbojas. Sabiedrība vēro. Šī reakcijas pieprasīšana ir arī cieši saistīta ar paaudžu mārketingu. Proti, jaunākā paaudze vairāk pieprasa uz vērtībām balstītu saturu un vēlas autentiskumu. Sabiedrība gaida iesaisti, kā arī skaidri redz, ja korporatīvā sociālā atbildība tiek izmantota peļņas gūšanas nolūkos. Te jāatceras, ka korporatīvās sociālās atbildības mērķis nav tiešā pārdošana.

Argumenti, kas nereti tiek izmantoti, lai attaisnotu korporatīvo sociālo atbildību – morālie, ar fokusu uz attiecībām starp biznesu un plašāku sabiedrību, racionālie un ekonomiskie. Principā jāatceras, ka korporatīvās sociālās atbildības fokusu sākotnēji tomēr vajadzētu balstīt uz cilvēkiem, planētu un tikai tad labumiem. Te gan ir dzirdētas diskusijas, kas tad ir svarīgāk – planēta vai cilvēki? Bez planētas nebūtu cilvēku…

United Nations ir definējusi 17 ilgtspējas mērķus, starp kuriem ir ietverti tādi kā – “nē” nabadzībai, badam, “jā” veselībai, labai izglītībai utt. (Vairāk šeit).

Svarīgāk ir saprast, kāpēc tiek darīts tas, ar ko tu šobrīd nodarbojies? Kāds ir ilgtspējas mērķis? Tad attiecīgi vieglāk izdomāt, ko varu darīt vairāk, savādāk vai pat pārtraukt. Minētā ilgtspējīgas attīstības mērķu programma 2030. gadam nosaka ambiciozu mērķi uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti kaut ko mainīt, rūpējoties par savu darbinieku fizisko un psiholoģisko labklājību. Daudz tiek runāts par darbaspēka veselīgu ekosistēmu, kas ir vadītāju izaicinājums. Minētais ir saistīts ar dažādības veicināšanu uzņēmumos, izmantojot efektīvu iekļaušanas politiku, darbinieku psiholoģiskās labklājības stiprināšanu un vides ilgtspējību kā transversālu asi visās uzņēmuma darbībās. (vairāk rakstā šeit)

Globālais PR un komunikācijas modelis 2021 ( šeit) definē PR un komunikācijas funkciju ceļvedi un pamatelementus, lai veicinātu tā ieguldījumu diferenciācijas, reputācijas, uzticības un sociālās leģitimitātes veidošanā. Modelī iekļauti 5 elementi, kas rada un aizsargā vērtību mūsdienu pasaulē, proti, sākotnēji ieteicams definēt un aktivizēt korporatīvo mērķi, tad veidot zīmola korporatīvo kultūru, pārvaldot reputāciju un tās riskus. Vadoties no minētā, loģiski būtu jāseko komunikācijas uzlabošanai un rezultātu mērīšanai.