Krīzes un Sabiedrība

Katastrofu psiholoģiskās fāzes un masu mediju intensitāte

Lai plānotu riska, kā arī krīzes vadību un komunikāciju, svarīgi apzināties un ņemt vērā krīzes skarto un apkārtējās sabiedrības psiholoģiskās fāzes. Ne mazāk svarīgs termins ir “slacktivism”, kas nozīmē online demonstrācijas un petīcijas un tas ir vēl viens vērā ņemams aspekts. Jebkurā krīzes fāzē sabiedrība var radīt spiedienu. Nereti tas ir “uz emocijām balstīts”, bet var izraisīt lielu rezonansi.

Katastrofu gadījumos psihologi definē vairākas fāzes.

1. Posms pirms katastrofas (pre-disaster phase)

Šajā posmā ir raksturīgas bailes un nenoteiktība, kaut arī konkrētas sabiedrības reakcijas ir atkarīgas no katastrofas veida. Katastrofas bez brīdinājuma var izraisīt neaizsargātības sajūtu un drošības trūkumu, bailes no nākotnes, neparedzētas traģēdijas un kontroles zaudēšanas sajūtu vai spēju pasargāt sevi un ģimeni. Masu mediji mazāk intensīvi, bet jau sāk brīdināt. Reportāžas parasti nav ziņu izlaidumu sākumā.

2. Trieciena fāze (the impact phase)

To raksturo virkne intensīvu emocionālu reakciju, kas arī ir atkarīgas no katastrofas veida. Rezultātā šīs reakcijas var būt dažādas - no šoka līdz pat klajai panikai. Sākotnējām neskaidrībām un neticībai parasti seko koncentrēšanās uz pašsaglabāšanos un ģimenes aizsardzību. Ietekmes jeb trieciena fāze parasti ir īsākā. Masu mediji seko līdzi sabiedrības aktivitātēm sociālajos medijos un “ķer ziņas”.

3. Varonīgā fāze (Heroic Phase):

Parasti tūlīt pēc katastrofas, kad cilvēki veic un ir spējīgi uz varonīgām darbībām, lai palīdzētu cilvēkiem atgūties no katastrofas un / vai to pārdzīvot. Ja runājam par masu medijiem, tad šajā posmā plašsaziņas līdzekļi, iespējams, tikai ierodas notikuma vietā, bet ne vienmēr. Mūsdienās ikviens var kļūt par mediju, tādēļ klātesošie ir galvenie ziņotāji, kas tiek darīts sociālajos tīklos.

4. Medusmēneša fāze (Honeymoon Phase):

Šajā posmā cilvēki pulcējas, lai intensīvi demonstrētu kopienu, lai atrisinātu problēmas. Kā vērojams Covid-19 krīzes laikā, uzņēmumi kļūst sociāli korporatīvi atbildīgi, ir gatavi palīdzēt un iesaistīties. Šajā posmā ir ļoti intensīva plašsaziņas līdzekļu interese. Parasti šis posms ilgst no vienas nedēļas līdz sešiem mēnešiem.

5. Vilšanās fāze (Disillusionment Phase):

Cilvēki sāk uztvert “katrs pats sev” mentalitāti, kad gaidītie risinājumi kavējas un rodas citi ar katastrofu saistīti jautājumi. Masu mediju interese šajā laika posmā kļūst mazāk intensīva. Šis posms varētu ilgt no diviem mēnešiem līdz vienam vai vairākiem gadiem.

6. Rekonstrukcijas fāze (Reconstruction Phase):

Cilvēki sāk pulcēties, gremdēties atmiņās un atcerēties notikušo. Ataust atmiņā negatīvās emocijas un sajūtas. Masu mediji šajā laikā veido atskatu uz notikušo.

Krīzes plānos psiholoģiskais aspekts jāanalizē un IR jāieplāno, citādi veiksmīgi būvētās stratēģijas “sabruks kā kāršu namiņš”, jo cilvēciskais faktors nav izbēgams. Raksts video slaidos

Nepieciešama palīdzība krīzes komunikācijas plānošanā un vadībā?

Raksti – jdpinvest@gmail.com

Patiesā cieņā

Jolanta Derkevica-Pilskunga, PhD


19.03.2020.

Izmantotie un iespējams noderīgie avoti:

https://www.samhsa.gov/dtac/recovering-disasters/phases-disaster

https://www.paho.org/disasters/index.php?option=com_docman&view=download&category_slug=tools&alias=542-pandinflu-leadershipduring-tool-15&Itemid=1179&lang=en